Avatar of Emīls Buiķis
Par autoru

Emīls Buiķis

Mani pirksti ir raupjas egļu skujas,
Kas vakaros melnos tev sānos duras.
Kaut cenšos es palikt visiem spēkiem
Rīt manis nebūs un smaržos pēc Ziemassvētkiem.

Ja rīt manis nebūs tad balta saule spīdēs.
Ja rīt manis nebūs, tad es būšu pastkartītēs.
Tad balti ļaudis rakstīs baltiem ļaudīm ziņas
Un baltas lūpas skūpstīs pastmarciņas.

Un tēvs tad ies uz pastu cauri baltām sniega grēdām,
Būs meita tam pie rokas un puika sekos tam pa pēdām.
Tu gaidi tos, tie mājupceļu skaidri zinās,
Jo zaļas skujas gulēs tur, ja ceļu aizputinās.

Tēmas:
 

9 Atbildes Skujas

  1. Kadrija says:

    Dzejolim ir mazliet skumja, taču burvīga noskaņa. Tas ir viens no skaistākajiem ziemas dzejoļiem,kādu pēdējos gados esmu lasījusi.Jūlija svelmē sāku ilgoties pēc ziemas, lielām kupenām un piparkūku smaržas reibinātiem Ziemassvētkiem.

  2. Mady says:

    Pirms izlasīju Kadrijas komentāru, gribēju rakstīt, ka, lasot dzejoli, man sāka pietrūkt ziemas un ka šis ir tiešām burvīgs darbs. Bet nu tas jau ir pateikts, tādēļ atliek vien novēlēt – tā turpināt!

  3. Tik skumji, trausli, pasakaini… Lieliski.
    Un mierīgi.
    Un atskaņas nav tādas nejaušas un kaitinošas, viss ir tik.. vietā.

    Jā, šo es ar autora vārdu noglabāšu sava datora atmiņā, ja nu noder kādreiz.. Ja gribas to sajūtu noķert. :)

Leave a Reply

Tava epasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *

*

Ja neesi vēl iesūtījis nevienu komentāru, tev jāgaida līdz moderators apstiprinās šo komentāru. Komentārs nedrīkst saturēt rupjības, bezjēdzības vai spamu. Centies savā komentārā būt konstruktīvs un draudzīgs. Ja sakāmas tikai sliktas lietas- labāk paklusē!

Draugiem.lv pase