spēle

atkal
bez elpas
Tu aizmirsti steidz
pie jūtu un ciešanu sārta
Nakts sargā tevi
Un varbūt
Mazliet
arī es

tik tuvu
Kā šaursliežu dzelzceļa sliedes
Paralēli nesatricināmas
brīnumu nezinošas
Tevis aizmirstas
bet tomēr
vienīgi
tavas

Ir auksts
mīksts puskažociņš
apņem drebošos stilbus
Un tomēr
kopības sāls
Dzīvības cepeša dzīslās
Plūst un cer
Smaida

Vien atbalsta ķieģelis
Ciešanu mūrī aiz tevis
Laiski smīn
laternai griezīgu smaidu
Viņš nesaprot
nenoteiktās formas
Mūsu pasaulēs
Mūsu
dvēseles

Galvaspilsēta mostas.
Mosties arī tu
Nekas
Šovakar
Pierastā steigā
atkal
Spēlēsim
paslēpes
Tikai tu
un es