Avatar of Fledermausiz
Par autoru

Fledermausiz

-Tuk tuk.

-Kas tur?

-Sveika! Te es, veselais saprāts!

-Ak Tu.. Laba diena! Nāc tik iekšā.

-Klau, mīlestība, mums nopietni jārunā. Nu nešķobies tik ļoti.

-Kas par lietu?

-Viņa vairs nevar. Tev jāaiziet.

-KO? Par ko pie velna Tu tur gvelz? Bez manis viņa vienkārši iznīks.

-Nē. Viņa iznīks DĒĻ Tevis. Tev jāsaprot, mīļā, ka Tu nodari tikai postu. Ne viņš ir tas, kuru viņai vajag. Ja Tu neproti atrast īsto, tad nekā. Jāsamierinās un jāatkāpjas.

-Nu nē! Tu grasies mani izmest un ielas? Tu.. stulbais muļķi! Es esmu vienīgā dēļ kā vispār vērts eksistēt!

-Tieši dēļ šī Tev jāaiziet. Paskaties, ko Tu esi sadarījusi. Aplūko savu mitekli. Redzi to rētu pie plaukstas locītavas? Nenovērsies. SKATIES! Tu tāpat to redzi. Neizliecies. Tā ir Tava vaina. Arī tās švīkas uz stilbiem. Es piespiedu nogriezt nagus, lai tas neatkārtotos. Es esmu tas, kurš vienmēr atrunā viņu no bēgšanas. No bēgšanas uz turieni, kur nekā nav. Tur nebūs Tevis. Tur nebūs arī manis.

-Ar viņu viss kārtībā. Paskaties! Viņa smaida!

-Sveiki, draugi! Te es, dvēsele!

-Kas tas tāds? Viņa ir ruda. Viņai nav dvēseles.

-Tieši tā! Ej prom, rēgs!

-Bet.. paskatieties uz mani! Es esmu! ESMU!

-Tu esi tikai ilūzija par to. Maza, neveikla, šķība ilūzija.

-Labi. Es iešu. Man bija ideja kā tikt ar visu galā. Bet tas nekas.

-EJ!!!!

-Tā, mīlestība, kur mēs palikām ar mūsu sarunu? Ak jā! Viņai nav viss kārtībā. Tu tiešām izliecies nemanām? Visi smaidi ir spogulis. Spogulis tam, kas stāv viņai pretī. Spogulis katram cilvēkam, kas nav viņa. Iekšēji viņa raustās kā taurenis, kam visi putekļi no spārniem notraukti. Pat viņas skaties ir kā tukša kaste. Kā varavīksne bez krāsām. Gluži kā agonija.

-Aizveries. Tas noteikti nav manis dēļ.

-Tas ir.

-Nav.

-Ir!

-Tas ir TEVIS dēļ, saprāt. Tu neļauj viņai darboties. Tu sasaisti rokas savā lepnumā. Es tik bieži esmu griezusi vaļā tās virves, kas griež viņas rokas un mēli. No tā jau ir tās rētas uz locītavām.

-Viņai sāp. Tu posti visu. Ej prom!

-Nekur neiešu! Ej pats.

-Nē. Bet viens no mums aizies. Abi šeit mēs nespējam sadzīvot.

-Agri vai vēlu..

Viena atbilde Tukšuma dialogs

  1. Liene says:

    Interesanti un patiesi. Tā jau notiek vienmēr, veselais saprāts cīnās ar jūtām, bet viens bez otra nevar pastāvēt.

Leave a Reply

Tava epasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti ar *

*

Ja neesi vēl iesūtījis nevienu komentāru, tev jāgaida līdz moderators apstiprinās šo komentāru. Komentārs nedrīkst saturēt rupjības, bezjēdzības vai spamu. Centies savā komentārā būt konstruktīvs un draudzīgs. Ja sakāmas tikai sliktas lietas- labāk paklusē!

Draugiem.lv pase