Tukšuma dialogs




(10 vērtējumi, vidēji: 3.80)-Tuk tuk.
-Kas tur?
-Sveika! Te es, veselais saprāts!
-Ak Tu.. Laba diena! Nāc tik iekšā.
-Klau, mīlestība, mums nopietni jārunā. Nu nešķobies tik ļoti.
-Kas par lietu?
-Viņa vairs nevar. Tev jāaiziet.
-KO? Par ko pie velna Tu tur gvelz? Bez manis viņa vienkārši iznīks.
-Nē. Viņa iznīks DĒĻ Tevis. Tev jāsaprot, mīļā, ka Tu nodari tikai postu. Ne viņš ir tas, kuru viņai vajag. Ja Tu neproti atrast īsto, tad nekā. Jāsamierinās un jāatkāpjas.
-Nu nē! Tu grasies mani izmest un ielas? Tu.. stulbais muļķi! Es esmu vienīgā dēļ kā vispār vērts eksistēt!
-Tieši dēļ šī Tev jāaiziet. Paskaties, ko Tu esi sadarījusi. Aplūko savu mitekli. Redzi to rētu pie plaukstas locītavas? Nenovērsies. SKATIES! Tu tāpat to redzi. Neizliecies. Tā ir Tava vaina. Arī tās švīkas uz stilbiem. Es piespiedu nogriezt nagus, lai tas neatkārtotos. Es esmu tas, kurš vienmēr atrunā viņu no bēgšanas. No bēgšanas uz turieni, kur nekā nav. Tur nebūs Tevis. Tur nebūs arī manis.
-Ar viņu viss kārtībā. Paskaties! Viņa smaida!
-Sveiki, draugi! Te es, dvēsele!
-Kas tas tāds? Viņa ir ruda. Viņai nav dvēseles.
-Tieši tā! Ej prom, rēgs!
-Bet.. paskatieties uz mani! Es esmu! ESMU!
-Tu esi tikai ilūzija par to. Maza, neveikla, šķība ilūzija.
-Labi. Es iešu. Man bija ideja kā tikt ar visu galā. Bet tas nekas.
-EJ!!!!
-Tā, mīlestība, kur mēs palikām ar mūsu sarunu? Ak jā! Viņai nav viss kārtībā. Tu tiešām izliecies nemanām? Visi smaidi ir spogulis. Spogulis tam, kas stāv viņai pretī. Spogulis katram cilvēkam, kas nav viņa. Iekšēji viņa raustās kā taurenis, kam visi putekļi no spārniem notraukti. Pat viņas skaties ir kā tukša kaste. Kā varavīksne bez krāsām. Gluži kā agonija.
-Aizveries. Tas noteikti nav manis dēļ.
-Tas ir.
-Nav.
-Ir!
-Tas ir TEVIS dēļ, saprāt. Tu neļauj viņai darboties. Tu sasaisti rokas savā lepnumā. Es tik bieži esmu griezusi vaļā tās virves, kas griež viņas rokas un mēli. No tā jau ir tās rētas uz locītavām.
-Viņai sāp. Tu posti visu. Ej prom!
-Nekur neiešu! Ej pats.
-Nē. Bet viens no mums aizies. Abi šeit mēs nespējam sadzīvot.
-Agri vai vēlu..
Viena atbilde Tukšuma dialogs
Leave a Reply Cancel reply
Log In
Tuvākie pasākumi
- Re-tekstu otrā dzimšanas diena!
- 6 Jūn 13
- Rīga
- Visi pasākumi
- Re-tekstu otrā dzimšanas diena!
Šobrīd aktuālie teksti
- Es baidos teikt, ka mīlu tevi




Vērtējums: 5.00 - Es neesmu zieds




Vērtējums: 5.00 - ***




Vērtējums: 5.00
- Es baidos teikt, ka mīlu tevi
Jaunākie komentāri
- Egita Podniece on Atmiņas aizplūst. Vien laika joprojām trūkst.
- Agnese Līcīte on pirms kļūsim
- anna, kas lasa. on pirms kļūsim
- E.S. on Baltu bērzu mežā…
- Kitija Namniece on dziest neveiklais kino……
- Pats, kas tad cits on dziest neveiklais kino……
- Pats, kas tad cits on Spārnu vēstules
- ALafosel on Manī agrāk bija putni nosaluši
- Mady on Šī nav pamācība mīlestībā.
- ALafosel on ***
Sezonas labākie teksti
- lietotājs




Vērtējums: 5.00 - varbūt




Vērtējums: 5.00 - neraksti




Vērtējums: 5.00 - Saule mana




Vērtējums: 4.00 - -




Vērtējums: 5.00
- lietotājs
Kas ir tiešsaistē
There are no users currently online






Interesanti un patiesi. Tā jau notiek vienmēr, veselais saprāts cīnās ar jūtām, bet viens bez otra nevar pastāvēt.