Hipiju paradīzē

Kad acis pirmoreiz skaidrā pamodās tev blakus es cerēju, ka esmu beidzot hipiju paradīzē, diemžēl par laimi tu biji tik pat īsta, cik manas paģiras un lai kā es sevi mierināju ar to, ka esmu tava toreizējā drauga dzīvoklī, otrā stāva gultāun tev puskailai blakus nonācis weekenda satiksmes negadījuma rezultātā, tā bij tomēr saldā rockenrola patiesība. Jau tad mana muļķe sirds nevarēja noturēt muti un ar savdabīgu lepnumu informēja smadzenes, ka šī mīlestība no pirmās glāzes būs arīdzan pēdējā, ko es sākumā kā īsts vīrietis būdams noliedzu ar samērā vāju argumentu par to, ka mana vienīgā sieviete ir vecrīga, bet ar laiku visa mana operētājsistēma vienkārši padevās fucking nepiedodamai kaislei un es peldēju kopā ar tevi pretī pats savai straumei..Apmēram divus mēnešus es biju latviešu koks un tu biji Kanādas saknes, tu biji baltijas jūra, es klusā okeāna skaļās debesis , es biju zāle, tu mani pīpēji ,tu biji tekila un es tevi dzēru par daudz.. tāpēc arī tavā sākumā bij manas beigas, tāpēc es uzvedos, kā tikko virs tēvzemes nokļuvis melnbalts asns, ierāvis pirmo necenzēto elpu nevainīgā rīklē kliedzu, cik es būtu laimīgs, ja es mirtu tieši tagad. kad tu redzi ar savām septiņjūras acīm kā es krītu no Kurta Cobeina debesīm dēļ tevis kokaīna kupenās un tev par spīti un tavā klēpī esmu gan pagātne, gan vakar biju rītdiena un pat rīt es būšu šodiena..