arī skumjām reizēm ir skumjas acis

reizēm viss ko es vēlos ir pamosties otrpus saulei
ar baltām kaķpēdiņām rotātā pļavā
raugoties lejup kur skumjas skauj skumjas
sāpes aug sāpēs
sasmaidoties ar sevi -
tik labi būt savā pusē

nogurušāks par mani šodien vien bērnības lācis
kam pogas kā acis
un vīles zaudējušas visus krāsainos diegus
un arī tas varbūt tomēr spēj dzīvot
labāk nekā dzīvojam mēs

nezinu kādēļ tavā ielā ved labākie ceļi
un lietus pieskaras maigāk
manā ielā mūžības apvāršņus izmēž no kaktiem
un zvaigznes neiesakņojas naktīs

uzdāvini man mazliet no savas neizbrienamās elpas
mazliet no zobgalības un smaidu dzirkstelēm siltajās acīs

gribu aizmigt otrpus zemes saulei
un pamosties tavā pusē