Tu pati sevi pievažo
Tu pati uzliec kaklasiksnu
Un liec lai saucu par Džeinu
(un nopērku tev kleitiņu feinu)

Tu pati sevi per
Tu pati spēlējies
Tu pati sevi velc
(Vietumis gan tavās acīs atmirdz […]

Sapņainā palaistuve

Lēni klīda pa ielu

Tad pienāca zēns

-ko gribi?

-Nakti…

-Tu vēlies nopirkt nakti?

Nu jau kā vienmēr

Sapņainā prostitūta

nošāva greizi

Kniebties zēns gribēja

Nevis […]

Reiz Antonijam pieklīda kucīte
Un kucīte bij jauka
Viņš loloja to savu kucīte
un deva desu tauku

Viņš devās garā pastaigā
Ar kuci savu jauko
Un kamēr tā pa parku staigā
viņš sapņo sapni jauko

Taj’ […]

ne tavas ne savas
gribas es
ne miesas ne kaula
ribās es
ne rīta ne vakara
cerības man

Ieslodzītam būt
tumšā cellē pūt
kur vairs nejūt
(un nebūt)

Klaustorfobi plosās
Stroboskopu mirdzās
Žiroskopu […]

Es esmu pulsā,
es esmu pasaules pulss
tik tikko saraujos kluss
un tad atkal viss kūsā

Es esmu svārstā
es esmu pasaules svārsts
tikko pateikts gudrs vārds
un tad atkal muļķa kārtā

Es esmu asī
es esmu […]

Es vairs nerunāšu klusi es bliezīšu tā ka sāp,
Savu patiesību beigšu visu laiku aiz jauniem meliem paslēpt,
Atkal un atkal un atkal slēpt.
Mūsdienām pārāk raksturīgās paslēpes.

Es vairs nerakstīšu klusi es […]

Starp diviem tramvajiem,
kā dzirnakmeņiem nostājos.
Lai maļ.

Starp sauli un bruģi,
lai kaļ!

Un parkā koks,
Tik zaļš!

Starp tramvajiem,
kā dzirnakmeņiem,
Lai maļ.

Ar tevi kopā,
klusums bija
tik […]

Dejojot ar pelēkajiem,
Es biju palēnām sācis zaudēt krāsas.
Pārāk vieglas uzvaras,
Pārāk mazas smilšukastes.

Dejojot tur pie pelēkajiem,
Biju aizmirsis kā ar pasauli vajag apieties.
Ne jau maigi un zīda […]

Miruši putni,
Pār galvu aizlaižas.
Ieeju atmiņās,
Un drūmi nopūšos.

Tava seja saules apgaismota izgaismojas manā acu priekšā pat aizverot acis es tevi redzu. Es tevi nevaru neredzēt.

Es metu […]

Stundas kā gadsimti,
Domas kā raķetes,
tās vienmēr aizskrien pie tevis…

(tas viss tikai tāpēc- ilgojos)

Kailām kājām
Kā sniegpārslai izkūstot elpā
Es eju pa stikliem
pie tevis-

Trajektorijas
sarkaniem dzīpariem savilktas telpā
sitieniem viegliem
pukstēja sirds-

Pagājība
rādītāji kustās kā večuki dvašai […]

Pacelties virs ikdienišķā- es, tu, viņš, viņa līmeņiem
Pabradāt pa svešu siržu svēti taupītiem paklājiem
un noslaucīt savas dubļainās kājas
Nu tas patiesi ir dzejnieka dabā

Iespļaut dvēselē no kuras tu […]

Nerunā!
tavā dejā nekas tā īsti no sirds vai iekšām vai pat kājstarpes
Klusumā!
tavā sejā lasāms vienīgi truls izmisums un vēlme pasniegt sevi uz paplātes
Ar-mani-tā!
it nekad tu nerunā…

Pilsētā
kur nupat nupat bij troksnis
un bravūrīgi jaunieši soli no absistences skavām
tagad tikai tantiņa kaķi baro ar — ķilavām

Neredzu nevienu nekur
un tā vienmēr visi uz ielas tēlo beigtus
nogāzušies […]

„Šis laiks pat tauriņiem ir par karstu” noteica Anna. Un izliecās mazliet vairāk ārā pa logu, cenšoties saskatīt zemi. Starp visu laiku telpā skanošajiem šņukstiem Anna sadzirdēja smaidu. Tā jau ir kad kādu mīl […]